Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slāņot
slāņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; parasti divd. formā: slāņots
1.ģeol. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
PiemēriSlāņota zemes garoza.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
PiemēriSlāņot šķīdumu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās slāņos (3).
Avoti: 7-1. sējums