Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slīppapīrs
slīppapīrs -a, v.
Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
PiemēriMēbeļu apdari sāk ar virsmu sagatavošanu.. Vispirms koksni slīpē ar rupjāku slīppapīru, nogludinot lielākos nelīdzenumus, pēc tam - ar smalkāku papīru.
Avoti: 7-1. sējums