slīps
slīps -ais; s. -a, -ā
slīpi apst.
1.Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
PiemēriSlīps jumts.
- Slīps jumts.
- Slīpa bura.
- Slīpi saules stari.
- Slīpi burti.
- Novilkt slīpas līnijas.
- Juris dzīvoja.. šaurā bēniņu istabā ar slīpiem griestiem.
- Slieteņu karkasu veido pieci un vairāki zemē slīpi ierakti stabi, kas.. savienoti ar horizontāliem šķēršiem.
- Pie vienkāršo mehānismu grupas tradicionāli pieder sviras un bloki jeb trīši, kas ir sviru paveidi, kā arī slīpā plakne un tās paveidi - ķīļi un skrūves.
- Atsevišķas tērpa daļas piegrieztas slīpajā diegā.
- Laiks jau būtu likties slīpi - Diezgan ciests no miega bada.
Stabili vārdu savienojumiLaisties (arī likties) slīpi.
- Laisties (arī likties) slīpi sar. — Gulties.
- Piegriezt slīpā diegā — Piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
- Slīps leņķis — Šaurs vai plats leņķis.
1.1.Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
PiemēriSlīps kalns.
- Slīps kalns.
- Slīps upes krasts.
- Viņš kāpa augšup slīpā pakalnā un apstājās, sasniedzis tā virsotni.
- Atturoties no slīpo nogāžu uzaršanas, mēs novēršam augšņu eroziju.
1.2.Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
Piemēri..Knislis pasvieda augstāk šauteni, kas no slīpā pleca visu laiku slīdēja nost.
- ..Knislis pasvieda augstāk šauteni, kas no slīpā pleca visu laiku slīdēja nost.
- Viņam slīpi pleci un muskuļotas rokas. Es zinu, ka spēka šim cilvēkam kā vērsim.
Avoti: 7-1. sējums