slīpēts
slīpēts -ais; s. -a, -ā
slīpēti apst.
1.Divd. → slīpēt.
2.sar. Viltīgs, izmanīgs (par cilvēku).
PiemēriViņš pārāk slīpēts, lai tev, svešam, pateiktu kaut kripatu no tā, kas ieslēgts viņa dvēselē.
- Viņš pārāk slīpēts, lai tev, svešam, pateiktu kaut kripatu no tā, kas ieslēgts viņa dvēselē.
- ..viņi [likumu pārkāpēji] ir pietiekami slīpēti un labi zina, kā izturēties un rīkoties..
- «Bārdainais [bēglis], redzams, no slīpētajiem. Tik veikli, nelietis, iemanījās starp lopiem, ka bija bail šaut. Cik tur vajag, lai trāpītu kādai govij.»
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..priekšsēdētājs saprot, ka skološana Krapūnu bagātinājusi vienīgi ar slīpētu nekaunību.
- ..priekšsēdētājs saprot, ka skološana Krapūnu bagātinājusi vienīgi ar slīpētu nekaunību.
Avoti: 7-1. sējums