Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smacīgs
smacīgs -ais; s. -a, -ā
smacīgi apst.
1.Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par telpu, vidi).
PiemēriSmacīgs pagrabs.
1.1.Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par gaisu).
PiemēriLīna saģērbās.. un izgāja laukā. Istabas smacīgajā gaisā viņa nevarēja izturēt.
1.2.Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē). Tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu).
PiemēriPuišelis nevar aizmigt nepierastajā troksnī un smacīgajā karstumā..
Avoti: 7-2. sējums