smagme
smagme -es, s.; parasti vsk.; poēt.
Smagums.
PiemēriBrūnais Zemgales māls. Ilgu mūžu tas gulējis zemē, krādams sevī lielu smagmi, sīkstumu un izturību.
- Brūnais Zemgales māls. Ilgu mūžu tas gulējis zemē, krādams sevī lielu smagmi, sīkstumu un izturību.
- ..šobrīd negribas gari runāt. Sirdī nepārvarama smagme. Tādās reizēs labāk klusēt..
- sal. Atmiņu smeldze reizēm ir indīga, to nedrīkst ielaist dvēselē, tā iesūcas kā ūdens smagme pat skanīgā, tvirtā bērza pagalē.
Avoti: 7-2. sējums