Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smagnējība
smagnējība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → smagnējs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViena no Latvijas seno cilšu metālplastikas īpatnībām ir formu smagnējības akcentējums rotās.
2.Vispārināta īpašība → smagnējs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKrāsu smagnējība.
3.Vispārināta īpašība → smagnējs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKad viņa aizjoņoja pa [slidotavas] lielo apli, Aldis devās līdzi pilns smagnējības un skumju.
4.Vispārināta īpašība → smagnējs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRakstura smagnējība.
5.Vispārināta īpašība → smagnējs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriElpas ssmagnējība.
6.Vispārināta īpašība → smagnējs6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustību ssmagnējība.
7.Vispārināta īpašība → smagnējs7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStila ssmagnējība.
8.Vispārināta īpašība → smagnējs8, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVētras šalkoņas ssmagnējība.
Avoti: 7-2. sējums