smaidīgs
smaidīgs -ais; s. -a, -ā
smaidīgi apst.
1.Tāds, kas smaida. Tāds, kas mēdz bieži smaidīt.
PiemēriSmaidīga meitene.
- Smaidīga meitene.
- Kļuvis apbrīnojami smaidīgs, it kā viņā nemanot būtu atvēries kāds liels jautrības un laimes avots, viņš aplūkoja brāli neizsakāmi mīlīgām acīm.
- Viņa allaž bija jautra un smaidīga, katram zināja pateikt kādu labu vārdu..
- Kad Ilmārs beidzot atbrauca, Pēteris pāris dienu staigāja smaidīgs kā saulīte un runājās ar dēlu vienā gabalā..
- pārn. Vilkābele.. Zied kā balta sniega gabana,.. kā līgava baltā tērpā. Gaiša un smaidīga.
1.1.Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
Piemēri..Noras.. vārds, uz manas atmiņas ekrāna tas uzzibsnīja lieliem burtiem, un aiz tiem parādījās smaidīga, enerģiska sievietes seja..
- ..Noras.. vārds, uz manas atmiņas ekrāna tas uzzibsnīja lieliem burtiem, un aiz tiem parādījās smaidīga, enerģiska sievietes seja..
- Cirvi elkonī iemetinājis, [Osis] kūpināja pīpi un piemiegtām smaidīgām acīm ar labpatiku noskatījās abos savos ciemiņos.
- Viņa lielās, brūnās acis vērās smaidīgi un tieši.
Avoti: 7-2. sējums