smaile
smaile -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
PiemēriAdatas smaile.
2.Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne. Augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts.
PiemēriAizritēja vēl puse gadu simteņa, kamēr ļaudis tika augšā Anapurnā - vienā no tām četrpadsmit smailēm, kuru augstums pārsniedz astoņus kilometrus.
2.1.Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa. Augstākais (celtnes) punkts.
PiemēriTorņa smaile.
2.2.Smaila galotne (kokam).
Piemēri..saule pēkšņi parādījās debess vakara malā un šūpodamās tuvojās koku smailēm pie horizonta.
2.3.pārn. Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
PiemēriAr krājumu «Gals un sākums» aizsākas jauns posms Raiņa daiļradē.
2.4.Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
PiemēriPļavas smaile mežā.
Avoti: 7-2. sējums