smailēt
smailēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.savienojumā «smailēt ausis». Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
PiemēriLikās, kaut kur jūra, izlauzušies no krastiem, gāžas līdzi dīvainajai sienai. Zirgi, galvas sacēluši, smailēja ausis un reizēm satraukti iesprauslājās.
1.1.sar. Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
Piemēri«Nē, bet jauki viņi ir, šie Grīziņkalna bērni!» Anna nopriecājās. -.. «Jaukumu atradušas!» krustmāte pikti atsaucās, visu laiku turpat ap savu plauktu knibinājusies un ausis smailējusi.
Avoti: 7-2. sējums