Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smaržīgs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kas rada smaržu, no kā izplatās smarža.
PiemēriSmaržīgs zieds.
1.1.ar not. galotni. Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
PiemēriSmaržīgā malva.
1.2.Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vielu, vidi).
PiemēriSmaržīgs siena šķūnis.
1.3.Tāds, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
PiemēriNakts bija silta, smaržīga..
Avoti: