sociāls
sociāls -ais; s. -a, -ā
sociāli apst.
Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks1.
PiemēriSociālie apstākļi.
Piemēri
- Sociālie apstākļi.
- Sociālā vide.
- Sociālā attīstība.
- Sociālā politika.
- Sociālā revolūcija.
- Sociālā struktūra.
- Sociālais taisnīgums.
- Sociālā apdrošināšana.
- Sociālā nodrošināšana.
- Sociālais prestižs.
- Sociālā izcelšanās.
- Sociālā piederība.
- Sociālās pretrunas.
- Kaut gan ģimene ir cilvēka dzīves vispersoniskākā sfēra, tai piemīt arī sociāla institūta raksturs.
- Iedzīvotāju skaits un tā pārmaiņas ir jēdzieni, kas cieši saistīti ar sabiedrisko iekārtu un tās galvenajiem sociālajiem uzdevumiem.
- Tātad Žanis Katlaps.. izcēla [lugā] tēlu sabiedriskās attiecības. Tomēr sociālie momenti neparādījās tieši, atkailināti.
- ..ir jāsaglabā maksimāla republikas sabiedrības iekšējā stabilitāte.. Šim procesam jāaptver ekonomiskie, politiskie, sociālie, tiesiskie aspekti.
- ..mums jādomā ne tikai par mūsu bērnu laimi un labklājību, bet arī par vecākās paaudzes sociālo statusu un mūža novakara pilnvērtību.
Stabili vārdu savienojumiSociālais slānis. Sociālais statuss.
Stabili vārdu savienojumi
- Sociālais slānis — Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- Sociālais statuss — Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- Sociālā grupa — Relatīvi noturīgs cilvēku kopums, ko saista piedalīšanās noteiktā darbībā, specifiska attiecību sistēma un regulē noteikti institūti.
- Sociālā psiholoģija — Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
Avoti: 7-2. sējums