Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
soļot
soļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Virzīties, liekot soļus. Iet (1). Arī staigāt1.
PiemēriArvīdiņš naski soļo no skolas uz māju. Mugursomā taktī grab spalvaskāts, jaunie zābaki priecīgi čīkst.
  • Arvīdiņš naski soļo no skolas uz māju. Mugursomā taktī grab spalvaskāts, jaunie zābaki priecīgi čīkst.
  • Kažoku plati vaļā un cepuri labi pakausī Dauka soļoja mātei līdzās liela cilvēka soļiem..
  • «Vai zini, Krustiņ,» Ošs sacīja un soļoja pa klēti uz priekšu un atpakaļ, «es jau tev vienmēr kaut ko gribēju sacīt: man tava draudzība ar Paulu nemaz nepatīk.»
  • Gar stacijas galu uzgriežos uz ceļa un lēnām soļoju projām.
  • pārn. Pavasaris steidzīgi soļo uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiSoļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā.
1.1.Iet ierindā noteiktā ritmā.
PiemēriRīgā viņa bija atgriezusies tai dienā, kad.. pilsētai cauri soļoja latviešu strēlnieki.
  • Rīgā viņa bija atgriezusies tai dienā, kad.. pilsētai cauri soļoja latviešu strēlnieki.
  • Iedziedājās taure, norībēja bungas. Pionieri soļoja aiz sava karoga laukā no zāles.
2.fizk. Virzīties sporta solī.
Stabili vārdu savienojumiSoļojošais ekskavators.
  • Soļojošais ekskavators Ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanos atgādina soļošanu.
Avoti: 7-2. sējums