spārnojums
spārnojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → spārnot.
Piemēri..[dzejnieces] lirikas devumā sastopamies arī ar tādām rindām, kurās dzīves patiesība, materiāls - idejas un apceres palikušas bez pietiekama dzejiskās fantāzijas spārnojuma.
2.av. Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
PiemēriHorizontāls spārnojums.
Avoti: 7-2. sējums