spārnot
spārnot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
PiemēriKritika vai spārnot, var arī nosist katru prieku darboties.
- Kritika vai spārnot, var arī nosist katru prieku darboties.
- Slava ir untumaina. Dažu tā spārno uz mūžu, citu padara par nelabojamu godkāri..
- pārn. Ne jau visas sievietes spēj spārnot vīriešu domas.
Avoti: 7-2. sējums