spēcināt
spēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
PiemēriKumeliņa «ēdienu kartē» tagad ietilpa arī auzas, kas viņam ļoti garšoja. Tās viņu spēcināja vēl vairāk nekā piens..
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
PiemēriZāles spēcina sirdi.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
PiemēriDienā bija lijis, visapkārt spēcīgi smaržoja zeme. Varbūt tā priecājās, par pirmo spēcinošo veldzi,.. kas dos dzīvību tik daudziem tīrumiem un dārziem, tik daudziem mežiem un ziediem.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
Piemēri..te [izrādē] bija mērķis - cildenākais, kāds vien mākslā var būt: palīdzēt cilvēkam rast līdzsvaru grūtā brīdī, spēcināt viņu pagurumā.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
PiemēriSpēcināt gribu.
Avoti: 7-2. sējums