Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
specifiskums
specifiskums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → specifisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRaksturīga fermentu īpašība ir to darbības specifiskums, tas ir, tie iedarbojas tikai uz noteiktām vielām.
Avoti: 7-2. sējums