Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
speķots
speķots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → speķot.
2.Tāds, kura piedevā ir speķis.
PiemēriMēs palēnītēm ejam gar daudzajiem paviljoniem, kur var sasildīt māgu ar karstiem, speķotiem zirņiem, kāpostiem un desiņām.
Avoti: 7-2. sējums