spiedzīgs
spiedzīgs -ais; s. -a, -ā
spiedzīgi apst.
1.Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
Piemēri«Vai jūs patiesi bez prāta?» tālu un neskaidru viņš dzirdēja Vasaras spiedzīgo balsi.
- «Vai jūs patiesi bez prāta?» tālu un neskaidru viņš dzirdēja Vasaras spiedzīgo balsi.
- Jurītis sāka smiet sīku, spiedzīgu smiekliņu.
- Arvīdu pamodina skaļa, spiedzīga dziedāšana.
- Atstāju mašīnu garāžā un ienācu pagalmā. Vārti spiedzīgi nočīkstēja.
2.Tāds, kas spiedz (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSpiedzīgas meitenes.
- Spiedzīgas meitenes.
Avoti: 7-2. sējums