spiedīgums
spiedīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → spiedīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTveices spiedīgums.
- Tveices spiedīgums.
- Saules spiedīgums.
2.Vispārināta īpašība → spiedīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriParāda spiedīgums.
- Parāda spiedīgums.
3.Vispārināta īpašība → spiedīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriApstākļu spiedīgums.
- Apstākļu spiedīgums.
- Mēs bijām jauni vēl vai sapnī. Un, kad no abiem sapņiem pamodāmies, ne atslēgas, ne mājas, pat ne krūzes. Vien tikai spiedīgums tāds aizkavējies.
- ..[Alfrēds] Kalniņš nonāk saskarsmē ar dzeju, kurā revolūcijas priekšvakara tveicējošā sastinguma noskaņa pausta kā visaptveroša atmosfēra, kā visu sabiedrību pārņēmis spiedīgums un ne tikai kā vientuļa cilvēka grūtsirdība.
Avoti: 7-2. sējums