spindzele
spindzele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.apv. Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
Piemēri..rudens - trakākais mušu laiks. Tikai augustā šķiļas niknākās spindzeles, kas kož tikpat sīvi kā aklais dundurs.
- ..rudens - trakākais mušu laiks. Tikai augustā šķiļas niknākās spindzeles, kas kož tikpat sīvi kā aklais dundurs.
2.sar. Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
PiemēriGundega iesmējās. No sākuma Mētra pārprata šos smieklus un piebalsoja. Bet beidzot arī līdz viņa apreibušajām smadzenēm nonāca apziņa, ka šī... šī spindzele par viņu zobojās..
- Gundega iesmējās. No sākuma Mētra pārprata šos smieklus un piebalsoja. Bet beidzot arī līdz viņa apreibušajām smadzenēm nonāca apziņa, ka šī... šī spindzele par viņu zobojās..
- Tāpat vēlāk gadījās viena otra «spindzele», kas manu vīru bija uzkārojusi, un neteiksim, ka viņam tas būtu pavisam vienaldzīgi.
- ..Ilga slaistās apkārt kā piektais ritenis, vēl vienmēr nesukātiem matiem... Vecmāmiņa paskatās. «Spindzele! Vēl nav mati sapīti!»
Avoti: 7-2. sējums