spirgtums
spirgtums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → spirgts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..lauku mājās viņi bija cerējuši atgūt veselību. Bet vasara aizgāja - pelēka, lietaina, - veselību un spirgtumu neatnesusi.
- ..lauku mājās viņi bija cerējuši atgūt veselību. Bet vasara aizgāja - pelēka, lietaina, - veselību un spirgtumu neatnesusi.
- Debess valgme atdzīvina visu ap mums. Spirgtumu atgūst katra lapiņa, katrs ziediņš un zāles stiebriņš.
- Cīrihē.. patvērumu bija atraduši daudzi politiskie emigranti.., un turienes sabiedriskajā dzīvē bija daudz spirgtuma.
2.Vispārināta īpašība → spirgts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAtveru logu. Spirgtums ieplūst ar šalti.
- Atveru logu. Spirgtums ieplūst ar šalti.
- Saule cepina kā somu pirts. Ir zilas debesis un paglābj vien sāļš spirgtums, kas ceļas no jūras.
- Zālē pamazām sāk čirkstēt siseņi. Pamostas pievakares spirgtums un dzīvība.
Avoti: 7-2. sējums