spirināties
spirināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) — par cilvēkiem.
PiemēriGan kārpījos, gan spirinājos, bet ko nu bez kājas šiem atturēsies pretī. Bija jāpadodas.
1.1.Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) — par dzīvniekiem.
Piemēri..makšķeres galā spirinājās maza, spoža zivtele. Tas bija jugliņš.
1.2.pārn.; sar. Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
Piemēri..viņa, kā kura katra māte, neļaus puisim aiziet tieši dibenā. Neļaus, un lai viņš spirinās, cik grib.
Avoti: 7-2. sējums