spoguļoties
spoguļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
PiemēriNē, spogulī raudzīties nebija vērts, un viņa spoguļojās pēc iespējas retāk.
- Nē, spogulī raudzīties nebija vērts, un viņa spoguļojās pēc iespējas retāk.
- Zāles spoguļa vidū izveidojās žilbinošs staru kūlis. Edītei vajadzēja nostāties saulei priekšā, tikai tad varēja spoguļoties.
- Peļķē spoguļodamās, viņa atraisīja tumšās matu pīnes, lai sasukātu un sapītu no jauna.
2.Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
PiemēriSalapojošie koki, liekdamies pāri krastam, spoguļojās pilsētas kanālā, un ūdens izskatījās pavisam zaļš no atspoguļotiem priekšmetiem.
- Salapojošie koki, liekdamies pāri krastam, spoguļojās pilsētas kanālā, un ūdens izskatījās pavisam zaļš no atspoguļotiem priekšmetiem.
- Smaržoja zeme, smaržoja ezers, kura ūdens līmenī spoguļojās debess ar lēni peldošam baltām mākoņu pūkām.
- Lielā pils ar stūru tonusiem raugās ezera līmenī, logos spoguļojas karstā saules liesma.
2.1.pārn. Izpausties (parasti acīs, sejā) – par psihisku stāvokli.
Piemēri..acis spridzīgi centušās notvert meitenes skatienu, tajās sprēgājušas neatkarības dzirkstis un spoguļojušās nāves šausmas.
- ..acis spridzīgi centušās notvert meitenes skatienu, tajās sprēgājušas neatkarības dzirkstis un spoguļojušās nāves šausmas.
- ..Nanijas vaigi tik jauki deg, viņas sejā spoguļojas tik patiesa interese.
Avoti: 7-2. sējums