Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spridzināt
spridzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
PiemēriSpridzināt akmeņus.
  • Spridzināt akmeņus.
  • Spridzināt grunti.
  • Spridzināt ledus sastrēgumus.
  • Spridzināt tiltu.
  • Upē sākas pali. Spridzināja ledu.
  • Rīga jau bija atbrīvota. Vācieši kļuva arvien nervozāki, spridzināja saceltos bunkurus, kur domājām slēpties, ja vācieši liks izvākties un nodedzinās ēkas.
Avoti: 7-2. sējums