spridzināt
spridzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
PiemēriSpridzināt akmeņus.
- Spridzināt akmeņus.
- Spridzināt grunti.
- Spridzināt ledus sastrēgumus.
- Spridzināt tiltu.
- Upē sākas pali. Spridzināja ledu.
- Rīga jau bija atbrīvota. Vācieši kļuva arvien nervozāki, spridzināja saceltos bunkurus, kur domājām slēpties, ja vācieši liks izvākties un nodedzinās ēkas.
Avoti: 7-2. sējums