spulgs1
spulgs -ais; s. -a, -ā
spulgi apst.
1.Tāds, kas izplata skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Skaidrs, dzidrs (par gaismu).
PiemēriSpulgas zvaigznes.
1.1.Tāds, kas atstaro skaidru, dzidru gaismu.
PiemēriSpulgs ezers.
1.2.Tāds, kas spulgo (par acīm).
Piemēri..[kūtī] stāvēja brūns teliņš un spulgām acīm skatījās no telpas pustumsas.
1.3.Skaidrs, dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
PiemēriIestājās klusums, kurā Ausmas plaksti bija nolaisti, un tādēļ Kārlis neredzēja spulgo mirdzumu viņas acīs..
1.4.Tāds, kura gaitā izplatās skaidra, dzidra gaisma (par norisi, procesu).
PiemēriCik spulgi mirdzēja zvaigznes tumšajās debesīs! Zilgana gaisma lija šurp no tās vistālākās un spožākās.
1.5.Tāds, kad vidē izplatās skaidra, dzidra gaisma (par laikposmu).
PiemēriSpulgs rīts.
Avoti: 7-2. sējums