spējš
spējš -ais; s. -a, -ā
spēji apst.
1.Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
PiemēriSpējš pārsteigums.
1.1.Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
PiemēriTad saspringa un atkal atslāba viņa ķermenis. Spēji apsviedies, viņš aizsteidzās.
1.2.Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
Piemēri..Un tikai reizām [reizēm], spējāk kustoties, Kā sīki zvārgulīši dzelži stinkšēs..
Avoti: 7-2. sējums