Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spēlmanis
spēlmanis -ņa, v.
spēlmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.sar. Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
Piemēri..katru sestdienas vakaru pie apaļā galda salasījās vieni un tie paši kāršu spēlmaņi.
2.novec. Tautas muzikants.
Piemēri..laukos tautas spēlmaņi pavadīja darba darītājus no šūpuļa līdz kapam.
Avoti: 7-2. sējums