spēlmanis
spēlmanis -ņa, v.
spēlmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.sar. Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
Piemēri..katru sestdienas vakaru pie apaļā galda salasījās vieni un tie paši kāršu spēlmaņi.
- ..katru sestdienas vakaru pie apaļā galda salasījās vieni un tie paši kāršu spēlmaņi.
- ..uz apgāztas mucas dibena ..vīri cirta pokeru... Tikai brīdi Bobs apstājās pie spēlmaņiem..
- Stāsta, «vecais» jaunībā esot bijis liels biljarda spēlmanis. Kā paņēmis kiju, tā dažkārt arī pabeidzis partiju.
2.novec. Tautas muzikants.
Piemēri..laukos tautas spēlmaņi pavadīja darba darītājus no šūpuļa līdz kapam.
- ..laukos tautas spēlmaņi pavadīja darba darītājus no šūpuļa līdz kapam.
- ..Esmeralda.. viena pati.. virpuļo dārzā uz dejas grīdas,.. un vecie pagasta spēlmaņi no visas sirds viņai spēlē «Šalc zaļais mežs».
- Tā paša gada rudenī Nidas spēlmaņa līgava aizgāja pavardu kurt kāda pārnovada kalēja būdā.
- pārn. Jau debesīs uzlidojis krauklis. Tik skaisti koklē. Smalks spēlmanis, lielisks izpildījums.
Avoti: 7-2. sējums