Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stārasts
stārasts -a, v.; vēst.
1.Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
PiemēriPārvaldes funkcijas te [stārastijas] pildīja līdzīga nosaukuma amatpersonas - stārasti.., kuru rezidence atradās pilsētās vai nocietinātās pilīs.
2.Vagars.
PiemēriDievs dod mūsu stārastam Aklam mūžu nostaigāt, Lai tas labi neredzēja, Ko darīja darbinieki.
3.Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
Avoti: 7-2. sējums