Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stērbeļains
stērbeļains -ais; s. -a, -ā
stērbeļaini apst.
1.Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
Piemēri..veča gulta pie brūnās dēļu sienas piesvaidīta ar tām pašām stērbeļainajām lupatām, telpa ož pēc piesmakuma.
  • ..veča gulta pie brūnās dēļu sienas piesvaidīta ar tām pašām stērbeļainajām lupatām, telpa ož pēc piesmakuma.
  • ..lauvas tiesu atvēlēja attēliem, kas rādīja nevīžību un nesakoptību: trafaretus, garlaicīgus lozungus, izbalējušas politiskā plakāta ekspozīcijas.., stērbeļainas kinoafišas, noplukušas fasādes..
  • No vareno egļu zaļajām piedurknēm kā stērbeļainas skrandas karājās sūnas un zirnekļu tīmekļi.
  • pārn. Lidmašīna strauji zaudēja augstumu.. Viņpus apaļo logu dubultstikliem šaudīgi plītējās stērbeļainas mākoņu skrandas..
1.1.Tāds, kas ir tērpies saplīsušā apģērba.
PiemēriKlibais ir noplucis, ielāpains un stērbeļains.
  • Klibais ir noplucis, ielāpains un stērbeļains.
  • Ložņāšana pa krūmiem, mirkšana rasā un plunčāšanās ūdeņos viņus [bēgļus] visus padarījusi gandrīz vienlīdz stērbeļainus.
Avoti: 7-2. sējums