Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stērbeļains
stērbeļains -ais; s. -a, -ā
stērbeļaini apst.
1.Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
Piemēri..veča gulta pie brūnās dēļu sienas piesvaidīta ar tām pašām stērbeļainajām lupatām, telpa ož pēc piesmakuma.
1.1.Tāds, kas ir tērpies saplīsušā apģērba.
PiemēriKlibais ir noplucis, ielāpains un stērbeļains.
Avoti: 7-2. sējums