staltaudzis
staltaudzis -dža, v.
staltaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.; poēt.
1.Tas (tāds), kam ir stalts augums.
PiemēriCepuroti staltaudži atzinīgi noslavē senča celto pili..
2.Tas (tāds), kas ir stalti izaudzis (par augiem, parasti kokiem).
PiemēriSākās gadsimtiem vecu ozolu mežs... Virs galvas staltaudži sazarojās ķeburainos zaros..
2.1.Tas (tāds), kur aug stalti koki (parasti par mežu).
PiemēriStaltaudzes priežu koris Rāmās debesīs iešūpo melodiju..
Avoti: 7-2. sējums