Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
staltradzis
staltradzis -dža, v.
staltradze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Tas (tāds), kam ir izcili skaisti ragi.
PiemēriStaltradži brieži te iegriezās un atrada krūmu un koku jaunos dzietus visos gadalaikos.
2.v. Staltbriedis.
PiemēriBriežu dzimtas pārstāvji ir lieli (alnis un staltradzis) un vidēji (stirna) dzīvnieki..
Avoti: 7-2. sējums