staltaudzis
staltaudzis -dža, v.
staltaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.; poēt.
1.Tas (tāds), kam ir stalts augums.
PiemēriCepuroti staltaudži atzinīgi noslavē senča celto pili..
- Cepuroti staltaudži atzinīgi noslavē senča celto pili..
2.Tas (tāds), kas ir stalti izaudzis (par augiem, parasti kokiem).
PiemēriSākās gadsimtiem vecu ozolu mežs... Virs galvas staltaudži sazarojās ķeburainos zaros..
- Sākās gadsimtiem vecu ozolu mežs... Virs galvas staltaudži sazarojās ķeburainos zaros..
2.1.Tas (tāds), kur aug stalti koki (parasti par mežu).
PiemēriStaltaudzes priežu koris Rāmās debesīs iešūpo melodiju..
- Staltaudzes priežu koris Rāmās debesīs iešūpo melodiju..
Avoti: 7-2. sējums