staltums
staltums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → stalts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Vai zini, Klinta, tev ir bajārietes staltums un gaita. Vēl matus uzspraud augstāk.»
- «Vai zini, Klinta, tev ir bajārietes staltums un gaita. Vēl matus uzspraud augstāk.»
- Pie aizbērtā kapa vēlais bērinieks piegāja ar noliektu galvu, tad izslējās, sastinga kareivīgā staltumā, kamēr orķestris spēlēja pēdējo dziesmu.
- Bezsugss kveksītis, atradenis, bet Imants nemainītu ne pret vienu citu, ne pret vilka staltumu, ne buldoga dižciltīgumu.
- ..plānojam celt tādu.. klubu, kas varēs staltumā sacensties ar jauno teātra ēku..
Avoti: 7-2. sējums