Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
starains
starains -ais; s. -a, -ā
staraini apst.
1.Tāds, kam ir stari (1).
PiemēriLiela un sarkani staraina saule tikko līda laukā no Aizlakstes meža..
  • Liela un sarkani staraina saule tikko līda laukā no Aizlakstes meža..
  • ..saule bija pakāpusies pašā augstumā un lēja uz zemi zilbaltu, starainu uguni.
2.Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
PiemēriVienā malā [segai] melnoja starains sarkana vīna plankums.
  • Vienā malā [segai] melnoja starains sarkana vīna plankums.
  • Dižmeldri.. ir dekoratīvs augs ar tieviem, gariem stublājiem, kuru galos attīstās staraini sakārtotas lapas.
Stabili vārdu savienojumiStaraina lapa.
  • Staraina lapa bot. Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Avoti: 7-2. sējums