Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
starpstādījums
starpstādījums -a, v.
Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem.
PiemēriJa dārzā ir vairākas puķu dobes, tās jāapvieno. Tā ziemciešu dobe var pāriet rozārijā, tas savukārt viengadīgo puķu dobē. Sīpolpuķes var izmantot starpstādījumiem.
Avoti: 7-2. sējums