Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stibināt
stibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; sar.
Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem. Stibīt (2).
PiemēriViņš noraudzījās, kā tēvs neatskatīdamies stibina uz kūts pusi.
Avoti: 7-2. sējums