Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stiegrojums
stiegrojums -a, v.
1.tehn. Paveikta darbība, rezultāts → stiegrot. Stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
PiemēriStiegrojuma karkass.
2.Stiegru (2) kopums.
PiemēriLapas stiegrojums.
Avoti: 7-2. sējums