stiegrojums
stiegrojums -a, v.
1.tehn. Paveikta darbība, rezultāts → stiegrot. Stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
PiemēriStiegrojuma karkass.
- Stiegrojuma karkass.
- Stiegrojuma saspriegums.
- ..dzelzsbetona poligonā izgatavotas betona plātnes, kuru stiegrojums nav vis no metāla, bet gan no stikla šķiedras rūpnīcas atkritumiem.
- ..tilta būvei veda pirmos akmeņus un milzīgus dzelzs stiegrojuma blāķus.
2.Stiegru (2) kopums.
PiemēriLapas stiegrojums.
- Lapas stiegrojums.
Avoti: 7-2. sējums