stilīgs
stilīgs -ais; s. -a, -ā
stilīgi apst., sar.
1.Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs.
PiemēriStilīgs švīts novēršas ar skaidri lasāmu pārākumu sejā..
1.1.lietv. nozīmē: stilīgais, -ā, v.; stilīgā, -ās, s. Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs cilvēks.
PiemēriKinoskatītāji izklīda. Palika tikai viņi, kurus kolhoznieki saukāja par stilīgajiem. Bokuss dejodams lēca uz soliem.
1.2.Pārspīlēti moderns, arī pārspīlēti manierīgs (par izturēšanos).
Piemēri«Visumā jūs esat prātīgs puisis, Jukām,» ieteicās Pusgabals, «tikai atmetiet tos... stilīgos izlēcienus.»
1.3.Ļoti moderns (par priekšmetiem).
Piemēri«Vai zini, tas ir nāvīgi stilīgs pelnu trauks!»
Avoti: 7-2. sējums