Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stiķēt
stiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml. Veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.).
PiemēriMarcela tērpusies it kā no gabaliņiem stiķētā punktaini puķotā kleitā..
2.Vākt (naudu) kā iegādei, samaksai.
PiemēriKrodzinieks.. nāca virsū, lai maksājot par izlieto brandvīnu... Zemnieki neko necentās iebilst, viņi nevarīgām rokām grābstījās pa kabatām, stiķēja kopā..
Avoti: 7-2. sējums