stiķēt
stiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml. Veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.).
PiemēriMarcela tērpusies it kā no gabaliņiem stiķētā punktaini puķotā kleitā..
- Marcela tērpusies it kā no gabaliņiem stiķētā punktaini puķotā kleitā..
- Reizēm, kad šuvums nepadevās, [māte] cēlās nakts vidū un.. ārdīja, trāklēja, stiķēja visu no jauna..
- Stiķē baļķi ar baļķi. Plāj ribām virsū plankas sprīža biezumā.
2.Vākt (naudu) kā iegādei, samaksai.
PiemēriKrodzinieks.. nāca virsū, lai maksājot par izlieto brandvīnu... Zemnieki neko necentās iebilst, viņi nevarīgām rokām grābstījās pa kabatām, stiķēja kopā..
- Krodzinieks.. nāca virsū, lai maksājot par izlieto brandvīnu... Zemnieki neko necentās iebilst, viņi nevarīgām rokām grābstījās pa kabatām, stiķēja kopā..
Avoti: 7-2. sējums