Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stomīgums
stomīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → stomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..no darbabiedru pulka iznāca Janko.. Šoreiz viņam, protams, nebija konferansjē tumšā tērpa.. Tikai kustībās un sejas svinīgumā bija palicis programmas pieteicēja pašapzinīgums, kas nepazīst stomīguma un neveiklības sajūtas.
Avoti: 7-2. sējums