stomīgs
stomīgs -ais; s. -a, -ā
stomīgi apst.
Tāds, kas stomās. Tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas.
PiemēriStomīgs jauneklis.
- Stomīgs jauneklis.
- Svešinieka balss bija tik stomīga un neskaidra, ka Mālē vārdus tikko saklausīja..
- Hartviss piegāja pie vezuma. «Tu no Vīteļmājām?» viņš noprasīja puspuisim. Mika uzrausās kājās un stomīgi atbildēja, ka - jā.
- ..Jurķis, piemetinājis grožu sētas stabam, tuvojas bikliem, stomīgiem soļiem.
Avoti: 7-2. sējums