Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strīdīgs
strīdīgs -ais; s. -a, -ā
strīdīgi apst.
1.Tāds, kas bieži strīdas.
PiemēriVisi cilvēki kaut kur iet un brauc: ar šautenēm un zobeniem apkārušies, ar maisiem un paunām uz muguras, uztraukušies, strīdīgi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPēc pirmās strīdīgās sarunas mātes un meitas attiecības kļuva vēsas.
1.2.Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) — piemēram, par tekstu.
PiemēriPieredze rāda, ka visai svētīga un parasti rezultatīva ir neskaidro, citreiz strīdīgo problēmu izsvēršana radošā diskusijā..
Avoti: 7-2. sējums