strīdīgs
strīdīgs -ais; s. -a, -ā
strīdīgi apst.
1.Tāds, kas bieži strīdas.
PiemēriVisi cilvēki kaut kur iet un brauc: ar šautenēm un zobeniem apkārušies, ar maisiem un paunām uz muguras, uztraukušies, strīdīgi.
- Visi cilvēki kaut kur iet un brauc: ar šautenēm un zobeniem apkārušies, ar maisiem un paunām uz muguras, uztraukušies, strīdīgi.
- Viņš bija dzīvs un nebēdnīgs, bet arī strīdīgs puika.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPēc pirmās strīdīgās sarunas mātes un meitas attiecības kļuva vēsas.
- Pēc pirmās strīdīgās sarunas mātes un meitas attiecības kļuva vēsas.
- ..gaitenī jau rībēja kāpnes un skanēja skaļas, strīdīgas balsis.
1.2.Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) – piemēram, par tekstu.
PiemēriPieredze rāda, ka visai svētīga un parasti rezultatīva ir neskaidro, citreiz strīdīgo problēmu izsvēršana radošā diskusijā..
- Pieredze rāda, ka visai svētīga un parasti rezultatīva ir neskaidro, citreiz strīdīgo problēmu izsvēršana radošā diskusijā..
- Viņš [aktieris] zināja, ka par Krustiņu spriedumi dalījās, jo tēla interpretējums bija diezgan strīdīgs..
- ..koncertprogrammas palaikam mēdz būt visai raibas un strīdīgas mākslinieciskās vērtības ziņā.
- Pat par dažām provinces izrādēm un atkārtotajiem uzvedumiem Rīgas lielajos laikrakstos parādās garas un strīdīgas recenzijas.
Avoti: 7-2. sējums