striegonis
striegonis -ņa, v.
striegoņa -as, s.
strigoņa -as, s.; retāk
Staignājs. Arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa). Laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
Piemēri..Leonardam piere nosvīst, «Ņivu» caur striegoni rūcinot.
- ..Leonardam piere nosvīst, «Ņivu» caur striegoni rūcinot.
- ..pat pavasara striegonī un rudens lietos nav jābaidās, ka mašīna grāvī paliks.
- Dūksnājā grēdu nevar kraut, kluči jāsanes sausākā vietā. Jākuļas pa striegoņu, jākāpaļā pa atcirstajiem zariem..
- Garās vasaras dienas Oskaram, pie lopu bara purva rāvā un strigoņa nīkstot, izstiepās kā mācītāja sludinātā sodība par neticību un nepaklausību dievam.
Avoti: 7-2. sējums