striegonis
striegonis -ņa, v.
striegoņa -as, s.
strigoņa -as, s.; retāk
Staignājs. Arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa). Laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
Piemēri..Leonardam piere nosvīst, «Ņivu» caur striegoni rūcinot.
Avoti: 7-2. sējums