strostēt
strostēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Bārt.
Piemēri..viņa bija izskrējusi virtuvē strostēt ekonomi par to, ka tā netīrā skotelē parādījās gaitenī..
- ..viņa bija izskrējusi virtuvē strostēt ekonomi par to, ka tā netīrā skotelē parādījās gaitenī..
- Nedrīkst.. bērnu sist, kaunināt un strostēt, citiem dzirdot, tā pazemojot un apkaunojot viņu.
- Elize: Bet nu mana mīļā maman [māte] kļuvusi nikna kā lapsene un bez mitas mani strostē: tu neproti ar kavalieriem koķeti parunāt, neproti kautri pasmaidīt..
2.Sist, pērt.
PiemēriNo pilsētiņas uz izpriecām uzklīstot bijušie latvju streļķi. Vietējie zēni gan gudrojuši viņus strostēt, bet tad atcerējušies parunu, ka nūjai ir divi gali.
- No pilsētiņas uz izpriecām uzklīstot bijušie latvju streļķi. Vietējie zēni gan gudrojuši viņus strostēt, bet tad atcerējušies parunu, ka nūjai ir divi gali.
Avoti: 7-2. sējums