strupdegunis
strupdegunis -ņa, v.
strupdegune -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Tas (tāds), kam ir strups deguns.
Piemēri«Kā tu domā - vai mūsējie [hokejisti] uzvarēs?» jautā mazs strupdegunis savam biedram.
- «Kā tu domā - vai mūsējie [hokejisti] uzvarēs?» jautā mazs strupdegunis savam biedram.
- «Jocīgi gan tie skuķi,» meistars prātoja. «Šai pašai strupdegunei mati ir pats lielākais krāšņums.»
Avoti: 7-2. sējums