Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strīķēt
strīķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
PiemēriIzkapts, redzams, nebija asa, viņa cirta ar augstu atvēzienu un bieži strīķēja.
2.novec. Kustībā vairākkārt skart (ko).
PiemēriIndriķis klausīdamies ar rādītājpirkstu izklaidīgi strīķēja galda virsu..
2.1.Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
Avoti: 7-2. sējums