stādināt
stādināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
Piemēri«Biedri, atpakaļ!» kāds iesaucās, izplestām rokām mēģinādams gājienu stādināt.
- «Biedri, atpakaļ!» kāds iesaucās, izplestām rokām mēģinādams gājienu stādināt.
- Palīdzējis.. Annai stādināt govis.
2.Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
PiemēriStādināt sulu.
- Stādināt sulu.
- Stādināt nogulsnes.
Avoti: 7-2. sējums