stāstīt
stāstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
PiemēriStāstīt pasaku.
- Stāstīt pasaku.
- Stāstīt anekdotes.
- Stāstīt patiesību.
- Stāstīt savus piedzīvojumus.
- Tēvs dzēra un stāstīja: «Agrāk foreles upītē bija, ka ne noķert... tepat pie avotiņa zivju bija tik daudz, ka ar vienu roku velc kaut divas reizes no paceres.»
- Tālāk viņš saraustītos vārdos stāstīja, ka gribot iet draudzes skolā, bet tur vajagot naudas.
- «Ko nu tu, Silva, te stāsti!» Dzērvīte norāj. «Vienos mēs nekad mājās neesam gājušas.»
- pārn. Vējš, gaudodams dūmvadā, stāstīja, kā ļaudīm radušās pasakas par spokiem..
- pārn. Bet pie viņu kājām, klusi kaut ko stāstīdams, ezers vēla vilni pēc viļņa.
Stabili vārdu savienojumiStāstīt ceļu. Stāstīt darbu.
- Stāstīt ceļu — Stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- Stāstīt darbu novec. — Stāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
1.1.intrans.
PiemēriStāstīt par savu bērnību.
- Stāstīt par savu bērnību.
- Stāstīt gari un plaši.
- ..Prātnieks stāstīja labi gari par mērnieku atnākšanu, vēl ar šādiem tādiem paša pielikumiem savu stāstu kuplinādams..
- Didzis atcerējās, cik dzīvi viņa toreiz mežniecības kantorī stāstīja par savām mājām, par Menteņiem.
- «Tu parunā ar Valdi Upmali,» teica Ozols. «Viņš prot aizrautīgi stāstīt.»
- pārn. Bet priede jau zināja arī par lielām vētrām stāstīt, tā bija gudra priede.
- pārn. Un tāpēc var bojā viss sējums aiziet - viens grauds joprojām mums stāstīs par maizi.
Stabili vārdu savienojumiPa kaktiem stāstīt (arī runāt, čukstēties).
- Pa kaktiem stāstīt (arī runāt, čukstēties) sar. — Tenkot.
1.2.Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriStāsta, ka brāļi Kaudzītes reiz veselu dienu esot sēdējuši Bregža kalnā pie Raganu bērza, jūsmodami par skaistajām ainavām.
- Stāsta, ka brāļi Kaudzītes reiz veselu dienu esot sēdējuši Bregža kalnā pie Raganu bērza, jūsmodami par skaistajām ainavām.
- Tagadējais Lejas Spijēnu īpašnieks iesākumā bij bijis pliks puika. Stāstīja, ka viņa vecāki to gribējuši likt izmācīt par skroderi.
- Un zivju bagātība te, kā stāsta, liela, jo jūra ir tīra..
1.3.Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
Piemēri..jauniete vēstulē redakcijai stāsta, ka agrāk viņa rakstījusi dienasgrāmatu.
- ..jauniete vēstulē redakcijai stāsta, ka agrāk viņa rakstījusi dienasgrāmatu.
1.4.intrans.
PiemēriPēc šās grāmatas fragmentu publicēšanas man dažkārt jautāts, vai viss, par ko tanī stāstīts, ir izdomāts vai arī tikai kāda daļa.
- Pēc šās grāmatas fragmentu publicēšanas man dažkārt jautāts, vai viss, par ko tanī stāstīts, ir izdomāts vai arī tikai kāda daļa.
- ..raksts, kurā tik daudz stāstīts par viņa dzīvi, jaunieti mulsināja.
1.5.Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
PiemēriTeika stāsta, ka Prometejs bijis piekalts pie nepieejamas klints Kaukāza kalna galotnē.
- Teika stāsta, ka Prometejs bijis piekalts pie nepieejamas klints Kaukāza kalna galotnē.
- ..sāga stāsta, ka vikingi no guļamtelpas kāpuši lejā uz mantu glabātavu un pa to pašu ceļu ar smagām nastām gājuši augšup.
1.6.intrans.
Piemēri..laikraksts stāsta arī par citu mūsu zemes kuģniecības kolektīvu panākumiem.
- ..laikraksts stāsta arī par citu mūsu zemes kuģniecības kolektīvu panākumiem.
- Ap simts eļļas gleznu un ogles zīmējumu stāstīja par Tonēs kluso, sirsnīgo un ļoti emocionālo mākslu.
1.7.pārn. Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
Piemēri..dūmi..stāstīja, ka zem sniegainajiem jumtiem burbuļo uz plīšu caurumiem priecīgi ēdienu grāpīši..
- ..dūmi..stāstīja, ka zem sniegainajiem jumtiem burbuļo uz plīšu caurumiem priecīgi ēdienu grāpīši..
1.8.intrans.
PiemēriLībietis ilgi stāv pie viņas ravējuma. Ar drošu, veiklu roku neravētais laukumiņš stāsta par aizkustinošu gādību.
- Lībietis ilgi stāv pie viņas ravējuma. Ar drošu, veiklu roku neravētais laukumiņš stāsta par aizkustinošu gādību.
- ..pat šī necilā ēka [šķūnis] stāsta par saimnieces turību: vienā galā smaržīga siena pants, otrā - augsta malkas grēda.
- Auto riepu pēdas lielceļa vidū stāstīja par šīsdienas notikumiem.
1.9.divd. formā: stāstošs. Tāds, kam ir vēstījuma raksturs. Arī sižetisks.
PiemēriAktuālas tēmas tēlotājā mākslā šajā periodā tika risinātas žanriskā un detalizēti stāstošā skatījumā.
- Aktuālas tēmas tēlotājā mākslā šajā periodā tika risinātas žanriskā un detalizēti stāstošā skatījumā.
- Balāde ir episki stāstoša kompozīcija solobalsij ar pavadījumu.
Avoti: 7-2. sējums