Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stāvcaurule
stāvcaurule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Vertikāli iebūvēta, iemontēta caurule.
PiemēriCaurtekas un stāvcaurules sen sapuvušas, dambji sagruvuši..
Avoti: 7-2. sējums